Intervija ar Irīnu Pīgozni

Dzimums nevar būt robeža mūsu izvēlei

Manuprāt, vienīgās robežas dzimumam ir dabas un fizioloģijas noteiktās. Pat tad nekas, ko gribam un varam sasniegt ar interesi, zināšanām, gribasspēku, virzību uz mērķi, nav atkarīgs no bioloģiskā dzimuma. Jā, protams, katram ir ielikta ģenētiskā matrica, katru ietekmē un veido apstākļi un vide, sabiedrības gaidas, katram personības attīstības ceļā veidojas savas robežas no tā, ko drīkstējām un – vēl vairāk – ko nedrīkstējām…

Galu galā cilvēce mainās, un svarīgākais, lai neatkarīgi no dzimuma ir brīvība būt pašam! Būt dzīvespriecīgam “es”, kurā talanti ir pamanīti un īstenoti, stiprās puses – pieslīpētas un liktas lietā. Lai tas, ko protam darīt vislabāk, sagādā prieku un gandarījumu pašam cilvēkam, lai jūtamies pieņemti un novērtēti sabiedrībā.

Mēs varam, ja paši to izvēlamies un gribam

Visai bieži pamanu, ka cilvēki saka: “Nuja… es to nevaru.” Vienlaikus man rodas jautājums – kurš to tev ir teicis, un vai tu esi mēģinājis? Nevarēšana – tas ir pārsteidzoši, cik atkarīgi varam būt no viena vārda un cik ļoti destruktīvs tas var būt. Reizēm arī kāds cits piešķir šo “apzīmējumu”, un cilvēks pats, no brīva prāta, tam notic. Protams, arī es kādreiz iebraucu šajā “nevaru” grāvī. Ja man ir šaubas, tad man palīdz apziņa, kuru es uzturu un nekad nepazaudēju, – jebkas ir mana izvēle – darīt vai nedarīt. Man ir saruna ar sevi, kurā noskaidroju, kāpēc es izvēlos noteiktu rīcību. Tad “nevarēšana” oficiāli kļūst par “negribēšanu” vai pārvēršas par varēšanu.

Vai nav tā, ka mēs vēlamies ticēt, ka sava ceļa izvēle ir sarežģīta, taču pasaule ir tik kompleksa, simts un viens apstāklis ietekmē tavu lēmumu? No vienas puses – jā, tā ir, bet no otras puses – mēs varam pievērst uzmanību šķietami mazākai kategorijai – aicinājumam – un analizēt to, kas mums patīk tagad, kas sagādā prieku un kāpēc. Tā mēs varam uzdot jautājumu pēc jautājuma un ar atbildēm izveidot sev saprotamu maršrutu, līdz paliek tikai divas izvēles – darīt vai nedarīt, gribēt vai negribēt.

Starta punkts – tu esi sev visvērtīgākais resurss! Tava vēlme, dzīvesprieks, zināšanas un gribasspēks, tavs darīšanai (vai arī nedarīšanai) veltītais laiks veido tavu jaudu. Es ticu tam, ka tas nozīmē saprast, kā mēs varam visproduktīvāk un ar prieku dot labumu sev un citiem.

Otrs punkts – izvairīties no ierobežojumiem! Slavenās 10 000 stundas – laiks, kurā tiek sasniegta meistarība – liek izvēlēties vienu jomu, kurā tev būtu jāuzlabo nākamajos desmit gados. Zini, ko vēlies? Tad – uz priekšu! Bet ko darīt, ja interesē daudz kas? Mana atbilde: iesaistīties dažādās jomās! Dari to, kas interesē, ceļā tu sapratīsi, vai vēlies turpināt vai arī ir jāmaina maršruts. Reizēm tu sapratīsi, ka esi tur, kur nemaz nevajag un negribas būt. Tā noteikti ir vērtīga pieredze, jo tad varam atgriezties pie iepriekšējā ar daudz lielāku pārliecību un vēlmi. Galvenais – darīt!

Trešais – nepārstāt sapņot! Sākumā ir sapnis, pēc tam tā ir apņemšanās un virzība uz priekšu – lai vai kā, jebkurā situācijā, kad nosakām galapunktu, mēs varam ieskicēt ceļu. Gluži tāpat kā ar navigāciju automašīnā – bieži vien varam redzēt, ka mums ir dažādas maršruta opcijas, un tad mēs varam izvērtēt, vai un kas mums der labāk. Nav navigācijas? Ir mobilās lietotnes, un joprojām eksistē arī kartes…

Noderīgi savu tālo sapņu mērķi sadalīt mazākos mērķos, tāpat kā garu ceļojumu – to paveikt ir vieglāk, ja sadalām visu garo posmu īsākos nogriežņos ar vēlamajiem punktiem. Tas palīdz saglabāt fokusu un pakāpeniski pilnveidot savas prasmes, laikus atpūsties, lai tvertu svarīgas detaļas sev apkārt un izmantotu iespējas.

Visbeidzot – censties neaizrauties ar pārmērīgu sevis analizēšanu, tā mēdz aizvest par tālu. Realitāte, manuprāt, ir vienkāršāka un patīkamāka. Mums ikdienā ir tik daudz spēcīga atbalsta – mīļotais, ģimene, draugi, partneri – tuvākais loks, kas ieskauj un pietur, kas iedvesmo un motivē, vienkārši esot līdzās. Tik svarīgi būt tagadnē, dzīvot šeit un šobrīd, novērtēt šodienu vaļējām acīm.

Panākumu trīsvienība: talants, apņemšanās un disciplīna

Talants ir panākumu viena šķautne, spēcīga starta pozīcija. Katram talantam ir tiesības, es pat teiktu, pienākums, jaudīgi atplaukt, un šis, man šķiet, nav sasniedzams bez apņemšanās un disciplīnas. Iespējams, tas izklausās garlaicīgi, bet tieši tas efektīvi nodrošina vēlamā rezultāta sasniegšanu un savas meistarības slīpēšanu. Atkārtošos, sevis reālistisks novērtējums – kur es esmu, kur es gribu būt, kas man ir vēl jāizdara, kas vēl jāiemācās, lai mans “es” sasniegtu savu mērķi – savu izmērāmo mērķi. Tik tiešam ļoti konkrēti atbildēt uz četriem jautājumiem: Ko es vēlos panākt? Kāpēc es vēlos šo panākt? Kā es šo panākšu? Kā es nomērīšu rezultātu?

Piemēram, ja vēlies uzlabot fizisko formu, tad ļoti konkrēti izveido plānu, kā šis uzlabojums izpaudīsies. Tātad četri jautājumi un četras konkrētas atbildes. “Gribu izskatīties labāk” neder. “Nopirkt abonementu uz x sporta klubu” – neder. “Gribu samazināt svaru par x kilogramiem” – der. “Gribu atspiesties x reižu” – der. “Gribu x datumā uzvilkt x džinsus” – arī der īstenībā. Tātad, zinu, ko es vēlos. Tad var uzdot sev nākamo jautājumu “Kāpēc es šo vēlos?” un reālistiski arī sev atbildēt “Lai manu x analīžu rezultāti uzlabojas par x mērvienībām x periodā” – der. “Lai varu x minūtēs noskriet x kilometrus,” – der. “Lai saņemtu komplimentus par savu izskatu” – arī der. Tā, nākamais jautājums un nākamā atbilde līdz tavs plāns, kas ir piemērots konkrēti tev un ir izpildāms, – gatavs!

Vēl vairāk – man personīgi ļoti palīdz ne tikai plāns manā galvā, bet arī skaitļu, datumu un mērījumus pierakstīšana uz četriem mēnešiem, jo manam raksturam tas ir pirmais grūtākais posms, veidojot jaunu ieradumu. Tālāk jau virzība ir gludāka.

Risinājums ir vienmēr; pat ja ne tāds, kādu mēs gribētu, tas ir risinājums

Es zinu – sievietes ir ļoti drosmīgas! Katrā situācijā, kurā sieviete ir izvēlējusies kaut ko mainīt, viņai būs ļoti rūpīgi pārdomāts iemesls. Pārmaiņas ir mūsu jaunās iespējas, jauns apvārsnis, kustība un līdzsvars vienlaikus.

Bailēm – nē! Protams, ir jāapzinās riski, ko šīs pārmaiņas nozīmēs un ko es darīšu, ja nonākšu situācijā, kam neesmu gatava, bet bailēm tik tiešām nav jēgas. Vēl vairāk – ir jāvirzās uz priekšu pat tad, ja neesi visam sagatavojies, jo vienmēr katrā situācijā būs jāizdara sava izvēle, būs jāpieņem lēmums, būs nākamā pieredze, būs izeja un risinājums. Jā, var būt tā, ka kāds risinājums nebūs tāds, kādu tu gribēji, bet tā būs izeja. Jauna izeja. Jauns atskaites punkts, jauna iespēja – tas spēcinās un izraisīs nākamo lēcienu.

Tehnoloģijas kā sabiedrotais

Pēdējos divdesmit gados tehnoloģijas ir mainījušās līdz nepazīšanai vai pat palikušas vēsturē. Atzīšos, ir dīvaini un fascinējoši tas, cik nemanāmi pastāvīgi es iekārtojos tehnoloģiju pasaulē. Interaktīvās platformas, mobilās lietotnes, straumēšana, navigēšana, tikšanās tiešsaistē, viedpulkstenis, viedgredzens, mākoņpakalpojumi kā norma. Kovida laiks “piebremzēja” manu ierasto pasauli, taču jaudīgi paātrināja digitālo. Katra krīze ir iespēja!

Tehnoloģijas ir sabiedrotais. Tehnoloģijas rada jaunas, kvalitatīvākas darba vietas, kas ir labāk apmaksātas, drošākas un tīrākas. Mēs bez ierobežojumiem varam izmantot savu resursu un likt lietā radošumu, zinātkāri un sociālās prasmes, veidojot ilgtspējīgu nākotni. Tieši tāpēc mani īpaši uzrunā “Riga TechGirls” projekti, kuri daudz dod ikvienai sievietei, kas vēlas pielaikot un iepazīt IT dažādus virzienus. Tas ir vieglāk nekā iet augstpapēžu kurpēs pa bruģi – izcili atbrīvo prātu tehnoloģiju iepazīšanai!

Mans auto ir mans sabiedrotais ikdienā. Noteicošais – drošība, izturība, jauda, eleganta funkcionalitāte un motora dziesma. Tieši tādā secībā. Esmu tā, kura veido uzticīgas attiecības ar katru savu spēkratu, ar visām izrietošām sekām un emocijām. Bijām kopā dažādās, arī diezgan ekstremālās, situācijās, neesmu pievilta nevienā mirklī!

Vairāk par Porsche SHIFT kustību Latvijā lasi šeit.