Intervija ar Annu Andersoni

Anna Andersone: “Komandas dažādība kā veiksmes atslēga tehnoloģiju biznesā un ne tikai”

Šogad mācības kādā no “Riga Tech Girls” programmām sāka vairāk nekā 6000 dalībnieku – tas ir jauns rekords. Arī “Porsche Latvija”, pērn aizsākot kustību SHIFT, pielika roku, lai šīs mācības būtu pieejamas bez maksas. Turpinot attīstīt “Porsche SHIFT” platformu, kas veltīta sieviešu iedrošināšanai, iedvesmošanai un atzinībai, sarunājāmies ar “Riga Tech Girls” vadītāju Annu Andersoni par atziņām, vadot šo organizāciju, un par to, kā veidot vidi, kurā ir dažādība un kurā cilvēki jūtas droši un gatavi mācīties.

Anna stāsta, ka viņai tehnoloģijas nekad nav šķitušas kā kaut kas atdalīts vai atrauts no visa pārējā. Tās drīzāk ir daļa no dzīves, kas ļauj padarīt to vieglāku.

“Vienmēr, kad parādās kaut kas jauns, man ir interesanti. Man patīk izmēģināt šos jaunumus. Piemēram, mums mājās ir virtuālas realitātes brilles. Kad parādījās virtuālas realitātes telpas, vedu uz turieni bērnus, lai parādītu dažādās iespējas. Tiklīdz bija iespēja iegādāties pašai savu mobilo telefonu, es to izdarīju. Tas bija 1999. gadā, un tas bija pelēks “Alcatel” ar antenu,” atminas Anna.

Viņa uzsver, ka tehnoloģijas katram būs kaut kas cits un katrs tās izmanto un redz citādāk, katram ir sava pieredze. Tāpēc arī tagad “Riga Tech Girls” mainās.

“Pašlaik mēs pārejam uz to, ka runājam par dažādību plašākā kontekstā – abi dzimumi, dažādi vecumi, etniskā vai profesionālā pieredze. “Piemēram, veidojot mūsu lielās programmas, mēs ļoti cenšamies panākt, lai tās būtu pieejamas un uztveramas arī vecāka gada gājuma cilvēkiem. Ļoti lepojamies, ka mūsu programmā ir 76 gadus vecs kungs, kas visu apgūst,” skaidro “Riga Tech Girls” vadītāja.

Dažādība komandā kā viens no inovāciju dzinuļiem

“Tehnoloģiju nozarē, kaut gan man šķiet, ka to var attiecināt arī uz citām jomām, dažādībai ir daudz ieguvumu. Proti, atšķirīgais redzējums un dažādu pieredžu apmaiņa. Sieviete, tāpat kā, teiksim, jebkurš cits cilvēks, pienesīs kaut ko savu, savu redzējumu, savas zināšanas par to, kā ir būt sievietei un lietot šo tehnoloģiju, kā ir būt mammai un lietot šo tehnoloģiju, kā ir būt vecmāmiņai un lietot šo tehnoloģiju vai kā ir būt jaunai un lietot šo tehnoloģiju,” klāsta Anna.

Tas ir arī starptautiski pierādīts – tehnoloģijas ir gan inovatīvākas, gan pelnošākas, jo tās ir piemērotākās plašākam cilvēku lokam un dažādās komandās ātrāk tiek pieņemti lēmumi un ātrāk virzās procesi.

“Kādam, kurš to nav pieredzējis, sākumā varētu šķist, ka tas tā nevarētu būt, jo dažādiem cilvēkiem taču grūti vienoties. Tomēr tā mēs ātrāk pamanām to, kas varētu nestrādāt, vienlaikus dažādība veido kultūru, kurā cilvēki vairāk ieklausās cits citā un ir atvērtāki atšķirīgiem viedokļiem, līdz ar to arī darbs virzās ātrāk,” saka Anna.

Mācīšanās pamats – droša vide, kurā kļūdīties un augt

“Milzīga nozīme ir organizācijas un kopienas kultūrai, pašai kopienai, kas ir atbalstoša, arī komandai un partnerībai. Mūsu programmu veiksme ir ļoti saistīta ar to, ka cilvēki jūtas droši mūsu veidotajā vidē. Tas ir priekšnosacījums, lai varētu kaut ko mācīties. Tagad es zinu, ka pedagoģijas filozofijā šis ir ļoti svarīgs aspekts. Diemžēl skolā vai sistēmā, kurā es mācījos, šis aspekts noteikti nebija uzsvērts. Drošības sajūta un droša vide nav pašsaprotama mūsu valstī un mūsu kultūrā,” skaidro nevalstiskās organizācijas vadītāja.

Viņasprāt, drošu vidi veido cilvēki, procesi un kopiena. To veido pat tādas nianses, kā atbildam un reaģējam uz kritiku. Arī “Riga TechGirls” mācību satura veidotāji palaikam saņem iebildumus vai komentārus. Pirmajā brīdī, kad esi ielicis sirdi un dvēseli programmā, tas ir sāpīgi.

“Taču mēs raugāmies empātiski un ar izpratni, kāpēc cilvēks tā ir teicis vai uzdevis tādu jautājumu, un, atbilstoši reaģējot, mēs veidojam vidi, kurā cilvēki jūt, ka viņus sadzirdēs, atbildēs un ņems vērā. Tas arī rāda, ka uz cilvēkiem var paļauties, ka var viņiem uzticēties un izteikt savas domas. Tas nozīmē arī pieņemt, ka emocijas ne vienmēr būs pozitīvas, un tas arī ir pieļaujami,” saka Anna.

Droša vide ir arī kļūdas atbalstoša kultūra, jo bez kļūdīšanās inovācijas nenotiek. Mēs pastāvīgi runājam arī par jaunām tehnoloģijām, mēs nedrīkstam kļūdīšanos jebkādā veidā ierobežot, jo bez tās inovācijas nebūs. Šī drošā vide rada iespēju kļūdīties, labot savu kļūdu, savukārt kultūra ir tā, kas to pieņem, atļauj un nenosoda, bet cenšas atbalstīt.

“Mēs visās mūsu programmās redzam, ka šādai pieejai ir tik milzīgs efekts, ka cilvēki atgriežas, grib vēlreiz mācīties to programmu vai nāk uz citām programmām. Viņi arī grib iesaistīties un dot atpakaļ kopienai,” turpina Anna.

Izmantot tīkla spēku

Viens no “Riga Tech Girls” spēkiem ir pati kopiena, kas veidojas. Mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses, redzam, kā viņi mācās, un tas palīdz justies drošāk un motivē. Mēs varam cits citu “pavilkt” uz priekšu, palīdzēt, atbalstīt un atgādināt. Tā ir sajūta, ka es neesmu viens.

“Ja esmu sieviete, kas sāk strādāt IT jomā, es varbūt būšu pirmā sieviete savā komandā, bet es nebūšu viena, jo man šeit ir kopiena un atbalsta tīkls. Tie, ar kuriem kopā esmu mācījusies, mans mentors vai vēl kādas komandas biedrenes. Kopiena ir ļoti svarīga. Īstenībā tas ir vēl viens posms, kā bieži trūkst gan izglītības sistēmā, gan pieaugušo izglītībā, kur ir prasmju attīstība. Ne vienmēr ir padomāts par šo kopienas daļu, par to, lai būtu iespēja iepazīt lektorus. Tieši cilvēcīgā puse īstenībā ir būtiska daļa no attīstības un augšanas.

Daļa no šā tīkla spēka ir arī komanda un partnerība. Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc ir jāmācās tīklošanās. Tā ir ļoti svarīga prasme un spēja. “Es nevaru teikt, ka man tas ir izdevies, bet es meklēju savus ceļus, jo es esmu redzējusi šos profesionāļus darbībā. Tas ir neticami! Katram ir jāatrod savs ceļš, jo savu tīklu mēs vienalga būvējam. Mēs katrs varam atrast pieeju, kas mums strādā,” ir pārliecināta Anna.

Plānot laiku sev, ne tikai darbam

“Mans grafiks ir aizpildīts divas nedēļas uz priekšu, viss ir saplānots pa stundām. Protams, ja saslimst bērns, tad plāni mainās, jo bērni man ir prioritāte. Reti ir tādas dienas, kad man ir grūti un nav motivācijas, jo es ļoti mīlu to, ko es daru, un tas mani motivē. Man ir prieks redzēt komandu darbībā. Taču nogurums sakrājas, un es mācos arī atļauties dažreiz būt nogurusi un nevarēt. Tas ir grūti, jo pienākuma apziņa ir ļoti spēcīga un tā dzen uz priekšu,” pieredzē dalās Anna.

Viņa skaidro, ka mēģina sekot līdzi savām sajūtām; ja šķiet, ka sasniegts “lūzuma punkts”, tad nedēļas nogalē noteikti ir jāatpūšas. Cita metode – ja divas nedēļas viss ir pilnībā saplānots, tad trešajā nedēļā jāieplāno viena brīva diena vai puse dienas sev.

“Ja es zinu, ka pēc nedēļas man būs diena sev, tas man dod spēku to nedēļu izdzīvot, pat tad, ja nogurums ir jau šodien. Kādu laiku man ļoti labi izdevās ieplānot sev ceturtdienu rītus līdz pusdienlaikam. Katru ceturtdienas rītu es braucu uz mežu. Mēs, sieviešu grupiņa, staigājām pa mežu. Tev ir līdzi termoss un maizītes, un ir lieliski, ka ne par ko citu nav jādomā – nav jādomā, pat uz kurieni es braukšu, jo viss ir noorganizēts. Tu vari vienkārši paļauties un iet tur, kur kāds tevi ved,” stāsta Anna.

“Riga TechGirls” pievieno arī praktiskās prasmes

Turpinot prioritāri strādāt ar sievietēm, “Riga TechGirls” ir identificējuši, kā pietrūkst, lai vairāk cilvēku varētu mainīt karjeru. Zināšanu un mācību programmu pieejamība ir plaša – internetā, klātienē, dažādas programmēšanas skolas, IT projektu vadības kursi, datu analītikas kursi, taču pietrūkst praktisko zināšanu. Tas bieži vien ir pamatnosacījums, lai kāds būtu gatavs ņemt darbā – turklāt nav svarīgi, vai tas ir juniora vai seniora līmenis.

Praktiskās zināšanas ir svarīgas gan tādēļ, lai cilvēks varētu pārliecināties, ka apgūtās zināšanas prot arī izmantot, gan tādēļ, lai jau iepriekš pārliecinātos, ka jaunā loma sagādā prieku. Tāpēc pašlaik “Riga TechGirls” papildina mentoru programmu, lai tajā būtu praktiski uzdevumi, dalībniekiem iespējas veidot komandas, liekot lietā apgūtās zināšanas, īstenot pirmos projektus un tamlīdzīgi.

“Tas dos gan pieredzi, gan pašpārliecību, ka jaunā profesija ir tas, kas man patīk un ko es gribu darīt. Savukārt darba devējs varēs būt drošs, ka cilvēks pozīcijā paliks un derēs. Šāda praktiskā mācīšanās pieeja pasaulē pašlaik ļoti attīstās, tāpēc iespēju vēl nav sevišķi daudz. Domāju, ka Latvijā mēs būsim vieni pirmajiem celmlaužiem,” saka “Riga Tech Girls” vadītāja Anna Andersone.

Vairāk par Porsche SHIFT kustību Latvijā lasi šeit.