Asas virāžas, strauji pagriezieni, kūpošas riepas un ātrākās mašīnas, kuras vada slaveni piloti, – to visu pieredzējušas šīs leģendārās sacīkšu trases, kuru nosaukumi liek straujāk pukstēt katrai Formula 1 un citu auto sacīkšu līdzjutēja sirdij.

Katrai no šīm auto sacīkšu trasēm ir ne tikai bagāta vēsture, bet arī savas īpatnības, kas jāzina un jāciena ikvienam pilotam, kurš sapņo par šampanieša “dušu” un savas valsts himnas atskaņošanu pēc sacensību finiša.

Vienas no prestižākajām sacīkstēm autosportā “Porsche Mobil 1 Supercup” šogad svin 30 gadu jubileju, un visu vasaru notika aizraujošas sacensības pasaules leģendārākajās trasēs ar labākajiem braucējiem pie ātrāko automašīnu stūrēm, tāpēc “Porsche centrs Rīga” ir apkopojis faktus par leģendārākajām auto sacīkšu norises vietām.

 

Lemānas trase – 24 stundu izturības pārbaude

Viena no pasaules leģendārākajām trasēm atrodas netālu no Francijas pilsētas Lemānas. Pirmās auto sacīkstes tur notika tālajā 1906. gadā. Šī trase ir slavena ar to, ka kopš 1923. gada tur katru gadu norisinās prestižākās sacensības auto pasaulē, kas notiek 24 stundu garumā – “Lemānas 24 stundu izturības sacīkstes”.

Šīm sacensībām komandas un autoražotāji gatavojas visu gadu. “Porsche” šajā trasē pieder līdz šim nepārspēts rekords – 19 konstruktoru kausi un komandai septiņas uzvaras pēc kārtas no 1981. līdz 1987. gadam. Šie fakti ļauj “Porsche” lepoties ar ilgāko dominanci Lemānas trases vēsturē.

 

Silverstona – vieta, kur dzima Formula 1

Silverstona ir ne tikai viena no slavenākajām trasēm Formula 1 sezonas kalendārā, bet arī viena no tām, kuru piloti vērtē visaugstāk.

Tās vēsture sākās II Pasaules kara beigās. Tolaik Lielbritānijā nebija lielas sacīkšu trases, bet bija palikuši neizmantoti daudzi militārie lidlauki, tāpēc vienu no tiem nolēma pārveidot tieši šim nolūkam – auto sacensībām.

1948. gada 2. oktobrī Karaliskais automobiļu klubs Silverstonā, bijušajā Karalisko gaisa spēku bāzē, uzņēma pirmo Lielbritānijas “Grand Prix”. Tiek lēsts, ka uz to sapulcējās ap 100 000 cilvēku.

Tieši Silverstonu izvēlējās arī Formula 1 pasaules čempionāta atklāšanas sacensībām, kas notika 1950. gada 13. maijā.

Jāatzīmē, ka savos 78 pastāvēšanas gados trase ir ievērojami mainījusies. Viena no lielākajām modifikācijām notika 1975. gadā. Toreiz pārveidoja “Woodcote” līkumu, kas kļuva par šikānu. Šis termins nozīmē virkni mākslīgi veidotu pagriezienu, kuri izveidoti, lai autovadītāji palēninātu savu braukšanas ātrumu.

Izmaiņas bija nepieciešamas, jo 1973. gadā Dienvidāfrikas pilots Džodijs Šekters “Woodcote” līkumā zaudēja kontroli pār savu “McLaren” formulu un tā izraisīja vienu no lielākajām masu avārijām Formula 1 vēsturē.

 

Moncas trase, kas pieredzējusi visvairāk Formula 1 sacīkstes

Auto sacensības Moncas trasē, kas atrodas netālu no Milānas, notiek kopš 1922. gada, bet kopš 1950. gada tā uzņem Formula 1 Itālijas “Grand Prix” izcīņu. Neviena cita trase nav pieredzējusi vairāk F1 sacīkšu kā Moncas autodroms. Tā ir arī visātrākā trase Formula 1 kalendārā – F1 apļa rekordu šeit ir uzstādījis britu pilots Luiss Hamiltons, kas to pieveica vienā minūtē un 18,887 sekundēs, braucot ar vidējo ātrumu 264 km/stundā.

Diemžēl Moncas trasē tās 100 pastāvēšanas gados dzīvību zaudējuši 52 autosportisti un 35 skatītāji. Visvairāk nāvējošo avāriju Moncā notika Formula 1 sacensību pirmajos gados, bet kopš tā laika trasi nemitīgi pārbūvēja, kā arī veica dažādus pasākumus, lai uzlabotu gan dalībnieku, gan līdzjutēju drošību. Pēdējā avārija, kurā dzīvību zaudējis sportists, šeit notika pirms vairāk nekā 20 gadiem –  1999. gadā – un tā bija liktenīga itālim Marko Burnelli ar “Ducati” motociklu.

Moncas trase ir slavena ne tikai auto sporta pielūdzēju vidū: tā kalpojusi par iedvesmu “Luidži trasei”, vienai no “Super Mario” spēlēm “Nintendo”, kā arī tai itāļu rokgrupa ir veltījusi dziesmu “The Rock Alhemist”.

Šogad no 9. līdz 11. septembrim Moncas trasē notiks “Porsche Mobil 1 Supercup” noslēdzošās sacensības.

 

Bīstamā Eštorilas trase, kas vairs nav Formula 1 kalendārā

Šīs Portugāles trases, kas atrodas netālu no Lisabonas, atklāšana notika 1972. gada 16. jūnijā. Formula 1 sacīkstes tajā notika mazāk nekā 20 gadus – pēdējās sacensības tur norisinājās 1996. gadā.

Tas skaidrojams ar to, ka Eštorilas trasē vienmēr ir bijušas problēmas ar sacīkšu dalībnieku drošību. Tā vairākkārt nebija izgājusi drošības pārbaudes, tāpēc nu jau vairāk nekā 25 gadus Formula 1 kalendārā tās vairs nav.

Tas gan nenozīmē, ka tā ir aizmirsta, – Eštorila bieži lieto arī kā Formulas 1 ziemas bolīdu testu trasi, kā arī joprojām izmanto “Moto Grand Prix” sacensībām.

 

Nirburgringas trases “zaļā elle” ar galvu reibinošiem līkumiem

Nirburgringa ir Formula 1 sacīkšu trase, kas atrodas Vācijā. Savulaik tur organizēja Formula 1 Eiropas “Grand Prix” izcīņu.

Nirburgringas celtniecība sākās 1925. gadā un pie tās izveides strādāja 2500 cilvēki. Pirmās sacīkstes tur notika 1927. gada 18. jūnijā.

Trase sastāv no trīs dažādām cilpām – 7,75 km garās Sudšlaifes, 2,24 km garās sākuma un beigu cilpas, un slavenās, 20,81 km garās Nordšlaifes. Tā kā trase ir bīstama un daļa no tās atrodas mežā, tad braucēji to ir iedēvējuši par “zaļo elli”.

Diemžēl Nordšlaife kļuva bēdīgi pazīstama ar to, ka tieši tur ir gājuši bojā četri Formula 1 piloti un viens Formula 2 pilots. 1928. gadā Ceneks Juneks kļuva par pirmo pilotu, kurš ir gājis bojā autosacīkstēs.

Jāteic, ka tieši šajā trasē 1957. gadā “Porsche” komanda debitēja Formula 1 sacīkstēs. No trim “Porsche” pilotiem šīs sacensības veiksmīgākas izrādījās Edgaram Bārtam, kas ierindojās 12. vietā.

Kopš 1970. gada Nirburgringas trasē norisinās 24 stundu auto sacīkstes, kas gan nav tik populāras kā Lemānas sacensības, taču ik gadu pulcē braucējus un autoražotāju komandas. “Porsche” komanda savā mājas trasē ir uzvarējusi 12 reizes – pirmo reizi tālajā 1976. gadā ar “Porsche Carrera 911”, bet pēdējo – 2018. gadā ar “Porsche 911 GT3-R”.

 

Spā-Frankošampas trase – fanu un pilotu favorīte

Šī Formula 1 trase atrodas Beļģijā, Frankošampas pilsētā, netālu no citas pilsētas – Spā, tāpēc tā ir nosaukta par godu abām šīm apdzīvotajām vietām.

Pirmajās sacīkstēs, kas tur norisinājās 1921. gada augustā, pieteicās tikai viens braucējs, tāpēc tās aizstāja ar motociklu sacīkstēm, kas piesaistīja 23 dalībniekus. Pirmais Beļģijas “Grand Prix” tur notika 1922. gadā.

Uzskata, ka tieši šajā trasē, kuras garums ir 7004 metri, notiek visinteresantākās sacīkstes, jo tā ir ļoti izaicinoša, kā arī tā ir daudzu pilotu un fanu mīļākā trase.

 

Monako trase, kurā neveicas vietējiem

Monako trase jeb “Circuit de Monaco” ir 3337 m gara ielu trase, kas izvietota Montekarlo un Lakondamine pilsētas ielās ap ostu. Trasi katru gadu izmanto Formula 1 Monako “Grand Prix”, Formula E Monako “ePrix” un Monako vēsturiskā “Grand Prix” izcīņai.

Ideja par “Grand Prix” izcīņu Monako ielās radās Antonijam Nogesam – Monako motokluba “Automobile Club de Monaco” prezidentam un tuvam, Monako joprojām valdošās Grimaldi, ģimenes draugam.

Pirmās auto sacīkstes tur notika 1922. gadā, “Grand Prix” sacīkstes pirmo reizi norisinājās 1925. gadā, savukārt Formula 1 sacensību kalendārā trasi iekļāva 1950. gadā.

Ne velti Monako trasi uzskata par augstāko braukšanas prasmju pārbaudi Formula 1 – tajā ir gan lēnākais, gan arī viens no ātrākajiem F1 līkumiem. Tā ir šaura, ar daudzām pacēluma maiņām un šauriem līkumiem.

Interesanti, ka, neskatoties uz trases garo vēsturi, līdz šim tikai trīs vietējie braucēji ir uzvarējuši sacensībās savā mājas trasē.

Monako dzimušajiem braucējiem īsti neveicās arī citās prestižajās un viņu mājās trasē notiekošajās sacensībās – šī trase kopš tās pirmsākumiem iekļauta arī “Porsche Super Cup” sacensību kalendārā.

Pirmās sacensības starp “Porsche” automobiļiem Monako norisinājās 1993. gadā un par uzvarētāju tajās kļuva neviens cits, kā divkārtējais Formula 1 čempions Mika Hakinens. “Porsche Super Cup” Hakinens piedalījās ar violetu “Porsche” kabrioletu, kuram bija rozā salons. Auto viņam tik ļoti iepatikās, ka viņš to vēlāk arī iegādājās.

Tikai 2000. gadā Stefans Orteli kļuva par pirmo īsto monegasku, kas šeit uzvarēja. Jāpiebilst, ka tas bija tikai sākums, jo pēc diviem gadiem Orteli ieguva arī “Porsche Super Cup” čempiona titulu.

Monako trasē šā gada maija beigās notika “Porsche Mobil 1 Supercup” sacensības, kurās uzvarēja Lerijs Ten Voorde no Nīderlandes.

Neskatoties uz to, ka F1 un citas auto sacensības laiku pa laikam papildina jaunas trases, ir tādas, kuras allaž saglabās savu leģendāro statusu un nozīmi šajā sportā. Tajās savus pirmos nopietnos soļus ir spēruši daudzi autosportisti, tur ir piedzīvotas gan spožas uzvaras, gan pilotu neveiksmes un tās arī turpmāk priecēs auto sacīkšu fanus.

Par SIA “Baltijas sporta auto”

Oficiālais “Porsche” pārstāvis Latvijā – SIA “Baltijas sporta auto” – lepojas ar dinamisku un zinošu komandu, kā arī 20 gadu pieredzi auto tirdzniecības industrijā. “Baltijas sporta auto” ir autorizētais “Porsche” dīleris Latvijā, kas nodrošina uzticamu un uz klientiem orientētu tirdzniecību un auto servisu.